Nometnes mēdz būt dažādas: sporta un valodu nometnes, izglītojošās un radošās nometnes, kā arī ir bezgalīgi daudz tematisko nometņu varianti: šaha, basketbola, futbola, daiļslidošanas, tenisa, deju.  Kā tad atrast to, kas būtu piemērots tieši Jūsu bērnam?

Mani sauc Aleksandrs, es esmu starptautisko nometņu “Albatross” vadītājs ar daudzu gadu pieredzi un šajā rakstā es vēlos dalīties ar saviem novērojumiem. Bieži vien es sastopos ar gadījumiem, kad bērns atbrauc uz nometni pavisam to negribot, esot piespieduši vecāki kaut kādu iemeslu dēļ. Tad bērns no paša sākuma brauc uz nometni ar domām – viss būs slikti. Un protams  viņš atradīs visu slikto ko varēs. Tāpēc iesakām vairākus padomus, kas Jums palīdzēs nometnes izvēles procesā!

1. 1. Jāsaprot kādi ir Jūsu mērķi.

      Un šeit runa ir tieši par vecāku mērķiem, jo bērni bieži vien nemāk pareizi analizēt un saprast kas tad viņiem būtu labāks un rīkojas uz emociju pamata. Ir jāsaprot kādam nolūkam ir domāta šī reize nometnē Jūsu bērnam – vai viņam ir jāsocializējas un jāatrod jauni draugi, vai jākļūst nedaudz patstāvīgākiem un jāmēģina atradināt sevi no mammas, varbūt nolīks ir atrast kādu vaļasprieku vai otrādi – bērnam jau ir vaļasprieks un jāpalīdz viņam piemeklēt domubiedrus. Šie ir tikai daži no iespējamiem nodomiem kuri mēdz būt vecākiem, bet šis punktiņš ir noteikti svarīgs pirms izdarīt pareizo izvēli, jo no tā atkarīgs nometnes novirziens un tematika.

      

   2. Izpētiet

      Piezvaniet vai uzrakstiet visus savus “muļķīgos” un “mūžīgos” jautājumus. Pat ja Jums šķiet ka Jūsu jautājumi ir kaut kādi nepareizi – piezvaniet un parunājiet ar nometnes pārstāvjiem, jo pēc sarunas var daudz labāk spriest par cilvēkiem nekā pēc bildēm. Ienāciet nometnes sociālajos kontos, mājaslapā var pat apskatīt darbinieku sociālos kontus. Runa ir par Jūsu bērna kompāniju un apkārtni uz nedēļu vai vairāk no kuras viņš mācīsies un kurā viņš integrēsies. Kādus cilvēkus un ieradumus Jūs vēlētos redzēt apkārt savam bērnam

   3. Kāpēc publiskas atsauksmes ne vienmēr ir noderīgas un patiesas?!

      Katru gadu mēs novadām nometnes pāri 800 bērniem un katrai nometnei ir savs vecāku Whatsapp čatiņš, kur mēs ikdienā vecākiem stāstam par nometnes gaitām un sūtam foto un video atskaites, jo bērni savus telefonus nodod un saņem uz stundu dienā. Nometnes beigās šajā čatā ir daudz jauku “paldies” vārdu un lieliskas atsauksmes un t.t., kuras arī paliek čatā un mēs turpinām strādāt.

No otras puses..pāris gadus atpakaļ bija puisis, kurš vēlējās strādāt mūsu nometnēs. Kad mēs uzsākām audzinātāju apmācību (parasti 2 mēnešus pirms nometnes visi audzinātāji iziet intervijas un apmācību) kļuva skaidrs, ka šis cilvēks nebūs piemērots darbam ar bērniem dažādu iemeslu dēļ, tāpēc apmācību procesā mēs atvadījāmies no šī cilvēka. Kā Jūs domājat kas notika tālāk? Atsauksmes par to cik slikta ir mūsu nometne bija visur, kur iespējams, lai gan viņš pats reāli nebija piedalījies ne kā dalībnieks, ne darbinieks nometnē. Protams tas nenāk par labu reputācijai, bet tur neko nevar darīt. Es uzskatu ka jebkurš uzņēmums, kas attīstās un virzās uz priekšu savā attīstībā agrāk vai vēlāk sastopas ar dažādiem cilvēkiem un tas ir neizbēgami.

Tāpēc, ja vēlaties dzirdēt atsauksmes par kādām nometnēm, vislabāk būs ja varēsiet pajautāt draugiem, paziņām un t.t., bet tādiem cilvēkiem kuri reāli ir bijuši saskarsmē ar nometnēm un ir guvuši kaut kādu reālu pieredzi. 

4. Ņemiet vērā bērna intereses 

   Var likties ka runa ir atkal par mērķiem, bet ne gluži. Šeit interese ir domātas ne tikai kā vaļasprieks vai tematika, bet kopumā – sākot no bērna draugu ieteikumiem piebiedroties kādā nometnē līdz bērna patstāvīgam lēmumam uz kurieni viņš vēlas doties. Protams, ka Jums ir jāzina kas bērnam ir autoritātes un kam viņš varētu mēģināt līdzināties jo, kā jau minēju, bērnus ir ļoti viegli iespaidot šajā vecumā. Ja bērna intereses nesaskan ar Jūsu interesēm tad mēģināt vienoties par kaut kādu kompromisu, jo ja bērna intereses netiks ņemtas vērā, tad arī visdrīzāk uz nometni viņš atbrauks sabēdājies un īgns.

Un beigās vēlētos piebilst – lūdzu runājiet. Veltiet savam bērnam pietiekami uzmanības un runājiet par visu. Uztveriet viņa raizes un pārdzīvojumus nopietni un uzklausiet. Atceraties sevi viņa vecumā cik  tagad smieklīgas šķiet mūsu bijušās problēmas un cik globālas viņas bija priekš mums tolaik. Izrunājiet kādu Jūs vēlētos viņam nākotni, par ko viņš vēlētos kļūt un kāds cilvēks izaugt. Apdomājiet kopīgi kas nepieciešams, lai tas piepildītos un ļaujiet sev izbaudīt šo neatkārtojamo pieredzi – būt pieaugušam domubiedram savam bērnam.